Ūdensstrazdu ekskursija 19. februārī
Ūdensstrazds (Cinclus cinclus) ir viena no nedaudzajām putnu sugām, kura Latviju izvēlas kā ziemošanas vietu. Latvijā ziemojošie putni ligzdo lielākoties Skandināvijas pussalā, Somijas ziemeļos un Kolas pussalā. Rudenī pirmie putni ierodas jau oktobra beigās un aizņem ziemošanas teritorijas pie straujām un krāčainām, cilvēka mazietekmētām upēm un upītēm, slūžām un ūdenskritumiem. Ūdensstrazds ir īsti skandināvisks vientuļnieks un tā teritorijas garums svārstās no 100-500 m. Latvijā katru gadu ziemo 350 – 500 šo īpatnējo putnu. Ūdensstrazds ir ļoti kustīgs, bieži ilgstoši nirst un pat uzdzied ziemas spelgonī!
Piedāvājam 19. februārī kopā ar ūdensstrazdu pētnieku Edgaru Dzeni piedalīties ūdensstrazdu ķeršanas un gredzenošanas autoekspedīcijā Vidzemē. Programmā ūdensstrazdu meklēšana gar mežonīgo upju krastiem it kā līdzenajā Pierīgas reģionā, veiksmes gadījumā – arī sekmīga ūdensstrazda noķeršana un apgredzenošana.
Izbraukšana 8:00 no Rīgas Latviešu Biedrības nama Merķeļa ielā. Maršrutā paredzētās upes un vietas: Inčupīte Inčukalnā – Mežmuižas avoti Stīveros – Abze Suntažos – Aviekste Glāzšķūnī – Lielā Jugla Ropažos (ar lielo, garo krāci) un Zaķumuižā – Mazā Jugla Upeslejās. Atgriešanās Rīgā ap 18:00.
Līdzi vēlami gumijas zābaki, proviants un termoss ar karstu tēju.
Ūdensstrazdu ekskursija bildēs, visi foto 19-Feb-2011 © Juris Vīgulis
 |
 |
 |
 |
 |
Komentāri
Ūdensstrazdu ziņā veiksme gan nebija mūsu sabiedrotā, jo brauciena laikā, apsekojot vairāk nekā desmit potenciāli piemērotas vietas, kur strazds iepriekš konstatēts, nevienu izveicīgo nirēju tā arī neizdevās ieraudzīt par noķeršanu nemaz nerunājot. Inčupīte, Tumšupe, Mazā Jugla, Lielā Jugla, Aviekste, Ogre, Abze - nekā. Bet šāds rezultāts, protams, arī ir rezultāts. Tas liek aizdomāties, kādēļ ūdensstrazds šeit nav – pārāk mazas neaizsalstoša ūdens platības, nepiemērota upes gultne, vai arī strazds te tomēr apmeties, bet tobrīd vienkārši „izgājis”? Lai nu kā, man labs ieguvums ir gan potenciālo ziemotņu apsekošanas tehnika, gan zināšanas par pašām vietām, kur šī suga iepriekš konstatēta. Protams, arī jaunas zināšanas par ūdensstrazda uzvedību, barošanos un ieradumiem.
Par spīti galvenā varoņa kautrībai brauciens bija putnu ziņā bija izdevies – šogad pirmo reizi izdevās ieraudzīt baltmugurdzeni, iztincināt no Edgara vēl šo to interesantu par putniem, bet galvenā „ekstra” bija Ropažos no grāvja izceltā ziemotāja vistilbe, ko man līdz šim vēl nebija izdevies novērot. Starp citu, par spīti mīnusiem nosalt ekspedīcijas laikā tā arī neizdevās. Apsekojot upju krastus nav auksti, jo esi kustībā, bet sasildīties ļauj gan pārbraucieni, gan līdzpaņemtā karstā tēja.
Paldies Edgaram un līdzbraucējām Ievai, Ilzei un Baibai par jauko kompāniju!
Juris